Pūķa ēna. Ieslodzījuma - Edgars Auziņš

steidzās piebilst: "Bet, iespējams, bibliotēkā ir kaut kas par to."

— Jūs jau esat lielisks puisis. Sonic. Neuztraucieties. Mēs nevaram zināt visu pasaulē.

"Draklords zina visu," pūķa pārliecība bija nesatricināma.

Es to dralordu tik labi nepazinu, bet biju patiesi pārliecināta, ka viņam nav tik izcilu spēju. Citādi viņš nebūtu ieslēgts savā alā, bet gan jau sen savu pili sakārtotu.

Es nemēģināju Sonicu atrunāt. Tā vietā viņa pastiepa plaukstu, un pūķis viegli apsēdās uz tās. Es maigi kutināju viņu zem zoda un noglāstīju viņa mazo galvu ar zīdainajām krēpēm. Cik viņš ir mīļš!

— Sonic, aizved mani rīt uz bibliotēku, labi?

Mazais pūķis uzmanīgi paskatījās uz mani.

— Tā kā tu esi Ēna, viņa droši vien tevi ielaidīs.

— Ak…

Šķiet, ka ar bibliotēku viss nav tik vienkārši. Viņi var jūs neielaist. Bet es vēl neesmu pili izpētījis…

Bet tomēr dienas laikā man izdevās diezgan daudz. Es uzzināju, ka Sfira ir atbildīga par pagrabiem, un labāk tur nejaukties. Es atradu ūdeni, iegādājos drēbes un ieročus un galu galā atklāju sakņu dārzu. Lai gan ar burkāniem vien ilgi neizturēsi, ja aromatizēsi ar zivi…

Bet, galvenais, es atradu tik izcilu palīgu un draugu kā Sonic. Varbūt tas ir vissvarīgākais notikums. Ja mūsu tikšanās nebūtu notikusi, Sfira šodien būtu labi paēdusi un apmierināta.

— Sonik, vai Sfira nekad neiet ārā pa dienu?

"Neviens viņu nekad nav redzējis pils teritorijā dienas laikā, es zinātu," atbildēja pūķis. "Veclaiki teica, ka pa dienu ir droši, bet naktī labāk nerādīties, lai neieķertos zirnekļtīklos."

— Hm…

Puķu atvilktņu dēļ Sfira vairs nelēks augšā. Bet ko darīt, ja pazaudētais loms kļūst par spēcīgu stimulu pastaigāties dienas laikā? Izsalcis zirneklis var mainīt savus ieradumus, lai iegūtu iespēju ēst.

Nu, turpmāk būšu uzmanīgāks. Centīšos nepaģībt pagalma vidū. Un pa pils teritoriju būs jāstaigā tikai īsos uzliesmojumos un uzmanīgi apskatot apkārtni. Neejiet tālu no kāpnēm līdz sienai.

Tiklīdz kļūs gaišs, es izpētīšu apkārtni. Vispirms es apbraukšu visu sienu un paskatīšos no augšas, lai redzētu, kas kur atrodas. Būtu jauki atrast vietu, no kurienes Sefira izkāpj. Es domāju, ka šādu izeju nav daudz, spriežot pēc tā izmēriem. Atrodiet to un piepildiet to, apglabājiet to, uzklājiet ieeju ar dēli. Aizmūrējiet zirnekli pagrabā kaut kā. Es neesmu pārliecināts, ka viņa nemaz nejaucas pilī…

Vispār pārsteidz, ka zirneklis netraucēja zāli un nemidīja celiņus pagalmā. No manis ir palicis vēl vairāk pēdu…

Jums arī jāizpēta visas pils ieejas. Atrodi sev normālas lietas. Protams, dzīvojamās istabās bija palikušas drēbes. Iestatiet vietu, kur gulēt un ēst. Un arī pie sienas. Nekad nevar zināt, cik reizes man te būs jāpavada nakts.

Viņa šaubīgi paskatījās uz veco matraci, kuram blakus gulēja galvaskauss, un saritināja savus atdzisušos kāju pirkstus. Es nevaru iemigt uz neprezentējamās lupatas, par kuru ir pārvērties matracis, it īpaši tik tuvu. Kā paveicās, nakts izvērtās vēsa, un jau domāju kārtīgāk ietīties auduma gabalā, bet baidījos, ka atkal kaut kur jāskrien.

Un izsalkums nāca ar jaunu sparu. Kā saka, vēders pielipis pie muguras. Mēģināju noslaucīt augsni no sakņu dārzeņa, kuru joprojām nelaidu vaļā, bet velti. Ja man būtu tikai nazis, tad es varētu to vienkārši notīrīt. Bet nazis, tāpat kā viss pārējais, bija jāmeklē pilī…

Skatiens uzreiz saskārās ar dunci, kas izspiedās no sarga paliekām.

Starp citu, nav vienkāršs ierocis. Man ir paveicies šajā jaunajā dzīvē ar vērtīgiem asmeņiem. Rokturis bija nedaudz izliekts, šķita vai nu zelts, vai zeltīts, un tajā bija daudz dārgakmeņu inkrustācijas. Pārsteidzoši, ka nelaimīgā apsarga slepkava šeit atstāja tik dārgu lietu.

Bet duncis būs ērtāks nekā zobens, un man ir vieglāk tikt galā ar mājas darbiem. Atkal vismaz kaut kāds ierocis. Neskatoties uz augstajām izmaksām un tīro šiksu, tas ir nepārprotami praktisks. Citādi, kā viņi ar to iedurtu vīrieti?

Man likās dīvaini, ka apsargs bija izģērbies. Es nezinu daudz, bet maz ticams, ka šī telpa bija paredzēta pienācīgai atpūtai.

— Sonic, kāpēc, tavuprāt, šis apsargs bija bez bruņām, kad tika nogalināts? Vai viņš tiešām gulēja uzbrukuma laikā? — norādīju uz mirstīgajām atliekām stūrī.

— Nezinu. Varbūt viņa bruņas agrāk tika iznīcinātas ar burvju palīdzību? — Sonics uzvicināja augšā un lidinājās, pētot dunci. — Ierocis ir maģisks, bet es nezinu, ko tieši tas spēj.

Oho! Un atkal maģija! Šī pasaule, ja tā man joprojām nešķiet dīvaina, mani pārsteidz arvien vairāk. Tiesa, visi pārsteigumi joprojām ir zināmā mērā apšaubāmi.

— Ko spēj ierocis? Nogalina pati, vai kā?

— Nezinu. Es esmu tikai…

— … izšķīlās vasaras sākumā. ES atceros.

Atsegtie kauli mani nemaz nebiedēja. Es tos uztvēru, es nezinu… Kā manekenu, iespējams. Viņa pienāca augšā un arī noliecās pār dunci, pētot rokturi, kas bagātīgi izrotāts ar dārgakmeņiem ar lielu asaru formas smaragdu. Es nezināju, vai tas ir viens un tas pats akmens, bet es nolēmu visam dot parastos nosaukumus.

"Arī zobenam, ko es atradu šorīt, ir akmens roktā." Interesanti, vai tas kaut ko nozīmē?

"Tas ir tas, kas uzkrāj maģiju," paskaidroja Sonics.

Skaidrs, ka pašlādējoša akumulatora vietējais analogs. Vai tas nozīmē, ka visa burvība šeit ir saistīta ar dārgakmeņiem?

"Nez, kādas ir šī dunča īpašības?"

Viņa uzmanīgi izņēma asmeni no rāmja un nopētīja to. Asmens metāls ir vai nu tumšs pats par sevi, vai arī laika gaitā ir kļuvis tumšāks. Uz asmeņa nav iegriezumu vai traipu.

— Izskatās kā jauns…

Biju neticami izsalcis, bet nomizot burkānus ar dunci liedza doma, ka viņi reiz ar to nogalinājuši cilvēku. Es nevarēju pārvarēt sevi, bet es izdomāju citu veidu. Viņa piespieda sakņu dārzeņu pie akmens stūra loga atvērumā un, piespiežot, noņēma virsējo netīro slāni. Es atkārtoju darbību, metodiski nomizojot burkānus pilnībā. Tas nebija īpaši glīts, un visas manas rokas bija lipīgas no sulas, bet tagad es to varēju ēst, un es ar prieku kraukšķēju dārzeņu.

— Cik sulīgs romāns! Dod man mazliet! — Sonic jautāja.

Es padalīju